Festivāla atklāšanas koncerts Baltimoras pilsoniskajā centrā

2017. gada 29. jūnijā Baltimoras pilsoniskais centrs kļuva par vietu, kur sākās XIV Latviešu dziesmu un deju svētki ASV. Šis vakars ievadīja vairākas dienas ilgu kultūras notikumu Baltimorā, Merilendā, pulcējot latviešu korus, deju kopas, mūziķus, viesus un skatītājus no dažādām Amerikas Savienoto Valstu pilsētām un citām zemēm.

Atklāšanas koncerts bija vairāk nekā atsevišķs priekšnesumu vakars. Tas izveidoja svētku kopējo noskaņu, savienojot latviešu kora dziedāšanas tradīciju, skatuvisko deju, instrumentālo muzicēšanu un kopienas klātbūtni. Plašā arēnas telpa ļāva vienuviet piedzīvot gan svinīgu sākumu, gan dzīvu satikšanos, kurā kultūras mantojums kļuva redzams un dzirdams jaunai paaudzei.

Svētku sākums lielā skatuvē

Baltimoras pilsoniskais centrs bija piemērota vieta tik vērienīgam notikumam. Tā plašā skatītāju zāle un skatuve ļāva uzņemt lielu dalībnieku skaitu, vienlaikus saglabājot koncertam nepieciešamo svinīgumu. Atklāšanas vakarā telpa piepildījās ar skatītājiem, kuri bija ieradušies piedzīvot pirmo XIV Dziesmu un deju svētku kopīgo notikumu.

Koncerta nozīmi noteica arī tā atrašanās vieta. Baltimora ir pilsēta ar senām latviešu kopienas tradīcijām, un svētku rīkošana šeit uzsvēra vietējo organizatoru, draudžu, biedrību un brīvprātīgo ieguldījumu. Ierodoties no dažādiem štatiem, dalībnieki satikās pilsētā, kur latviskā kultūras dzīve ilgstoši veidojusies līdzās plašākai Amerikas sabiedrībai.

Atklāšanas koncerts kļuva par simbolisku robežšķirtni starp gatavošanos un pašu svētku pieredzi. Mēģinājumi, ceļošana, tērpu sagatavošana un repertuāra apgūšana šajā vakarā pārtapa vienotā skatuves notikumā. Publikai tā bija pirmā iespēja redzēt svētku dalībniekus kopīgā programmā un sajust gaidāmo dienu plašumu.

Dziesma kā kopienas valoda

Latviešu dziesmu svētku centrā vienmēr atrodas kora dziedāšana. Tā ļauj dažādu paaudžu cilvēkiem apvienoties vienā skanējumā, kur individuālās balsis kļūst par kopīgu muzikālu vēstījumu. Atklāšanas koncerta repertuārs iekļāvās šajā tradīcijā, izceļot latviešu komponistu darbu, tautasdziesmas un dziesmas, kas diasporas dzīvē ieguvušas īpašu nozīmi.

Kora mūzika šādā pasākumā ir arī saikne starp Latviju un ārpus Latvijas dzīvojošajiem latviešiem. Dziesmas palīdz saglabāt valodu, izrunu un muzikālo atmiņu pat tad, ja ikdienas vide atrodas tūkstošiem kilometru attālumā no Latvijas. Tās vienlaikus ir personiskas un kopīgas, jo katrs dziedātājs ienāk priekšnesumā ar savu ģimenes, draudzes, skolas vai kopas pieredzi.

Koncertā svarīga bija arī repertuāra daudzveidība. Svinīgas kompozīcijas radīja plaša mēroga notikuma sajūtu, bet liriskas un tautiskas dziesmas atgādināja par intīmāku latviskās identitātes slāni. Šāds līdzsvars palīdzēja veidot programmu, kurā līdzās pastāvēja vēsturiskā atmiņa, mūsdienīgs skanējums un prieks par kopā būšanu.

Dejas kustība un skatuves enerģija

Dziesmu un deju svētku nosaukums norāda uz abu mākslas veidu vienlīdz svarīgo vietu. Skatuviskā deja latviešu kultūrā nav tikai kustību virkne, bet arī stāsts par kopību, darbu, gadskārtu ritumu un piederību. Deju kopu uzstāšanās atklāšanas vakarā papildināja kora dziedājumu ar ritmu, krāsu un vizuālu dinamiku.

Tautastērpi, raksti un horeogrāfijas zīmējumi veidoja īpašu skatuves valodu. Dejotāju kustības ļauj skatītājam uztvert gan individuālu raksturu, gan grupas vienotību, kas ir viena no svētku būtiskākajām vērtībām. Daudziem dejotājiem dalība šādā koncertā nozīmēja iespēju publiski parādīt tradīciju, ko viņi kopuši mēģinājumos visa gada garumā.

Deju priekšnesumi deva koncertam arī svētku prieku un vieglumu. Pēc svinīgā sākuma skatītāji varēja baudīt enerģisku, vizuāli bagātu programmas daļu, kurā kustība un mūzika papildināja viena otru. Tieši šī dažādo izteiksmes veidu mijiedarbība padarīja atklāšanas vakaru par pilnvērtīgu dziesmu un deju svētku sākumu, nevis tikai protokola ceremoniju.

Dalībnieki, skatītāji un kopīgs darbs

Liela mēroga kultūras festivāls nevar pastāvēt bez daudzu cilvēku sadarbības. Uz skatuves redzami dziedātāji, dejotāji un mūziķi, taču aiz priekšnesumiem ir diriģenti, horeogrāfi, koncertmeistari, režijas un tehniskā komanda, vadītāji, organizatori un brīvprātīgie. Atklāšanas koncertā šis kopīgais darbs kļuva īpaši pamanāms, jo katrai detaļai bija jāiekļaujas vienotā norisē.

Svarīga bija arī skatītāju loma. Latviešu kultūras pasākumos publika bieži vien nav pasīvs vērotājs, jo daudzi klātesošie paši ir dziedājuši korī, dejojuši kopā, piedalījušies iepriekšējos svētkos vai palīdzējuši tos organizēt. Viņu reakcija, līdzdziedāšana un atpazīšanas prieks veidoja īpašu saikni ar skatuvi.

Svētki pulcēja dažādas paaudzes. Vecākajiem dalībniekiem un skatītājiem koncerts varēja atgādināt par jaunības gadiem, trimdas vēsturi un agrākām dziesmu svētku reizēm. Jaunākiem cilvēkiem tas bija veids, kā ieraudzīt latvisko piederību plašākā, starptautiskā vidē. Šī paaudžu sastapšanās piešķīra atklāšanas vakaram ilglaicīgu nozīmi.

Atmiņas, kas saglabā vakaru

Atklāšanas koncerts noslēdzās vienā vakarā, taču tā pieredze turpinājās dalībnieku un skatītāju atmiņās. Fotogrāfijas, videoieraksti, ziņas un personiski stāsti saglabā skatuves mirkļus arī tiem, kuri nevarēja ierasties Baltimorā. Digitālais arhīvs ļauj vēlāk atgriezties pie atmosfēras, kas klātienē veidojās no mūzikas, aplausiem, tērpiem un satikšanās prieka.

Šādas svētku atmiņas ir vērtīgas arī kā kopienas vēstures daļa. Tās parāda, cik plašs bija XIV Latviešu dziesmu un deju svētku dalībnieku loks un cik daudzveidīga bija programma. Atmiņu materiālos festivāls parādās ne tikai kā koncertu virkne, bet kā cilvēku pieredze, kurā savienojas ceļš uz Baltimoru, mēģinājumi, draudzības un kopīga darbošanās.

Atklāšanas koncerts Baltimoras pilsoniskajā centrā tādēļ ieņem īpašu vietu 2017. gada festivāla stāstā. Tas atvēra svētku programmu, iepazīstināja ar dalībnieku spēku un noteica noskaņu nākamajām dienām. No pirmās dziesmas līdz pēdējam aplausam tajā bija klātesoša pārliecība, ka latviešu kultūra dzīvo ne tikai atmiņās, bet arī kopīgā darbībā šeit un tagad.

Plašāka informācija par norises kārtību, pasākumu vietām un praktiskiem jautājumiem pieejama festivāla biežāk uzdotajos jautājumos. Šis materiāls palīdz atklāšanas vakaru uztvert kopējā svētku kontekstā — kā pirmo soli notikumu virknē, kas no 29. jūnija līdz 3. jūlijam stiprināja latviešu kultūras klātbūtni Baltimorā.