Ko skatīties Latviešu kultūras centrā svētku laikā — izstādes un filmas

Četrpadsmitie ASV latviešu dziesmu un deju svētki no 2017. gada 29. jūnija līdz 3. jūlijam pārvērta Baltimoru par pagaidu galvaspilsētu Latviešu kultūras centram tuvākajā apkaimē. Papildus lielajiem koncertiem un deju uzvedumiem, kas pulcēja tūkstošiem dalībnieku, svētku programma piedāvāja bagātīgu vizuālo un kinematogrāfisko blakusprogrammu izstāžu zālēs, nelielā kinoteātrī un audiovizuālo instalāciju spārnā.

Fotogrāfiju izstādes, īsfilmas un lielformāta instalācijas padarīja kultūras centru par dzīvu latviešu identitātes arhīvu. Apmeklētājiem, kuriem starp mēģinājumiem un vakara koncertiem bija brīvas stundas, šīs klusākas telpas sniedza iespēju apstāties un pārdomāt, ko nozīmē saglabāt latviešu mantojumu pāri paaudzēm un okeāniem.

Programma tika veidota tā, lai līdzsvarotu vēsturisko dziļumu ar mūsdienu eksperimentiem, ļaujot ģimenēm, pētniekiem un pirmo reizi atbraukušajiem apmeklētājiem atgriezties ēkā vairākkārt svētku nedēļas laikā. Tālāk piedāvājam ieskatu izstādēs un kinoseansos, ko ir vērts ieplānot ap koncertu laikiem.

Vizuālās izstādes par latviešu ceļojumu caur gadsimtiem

Latviešu kultūras centrā tika izstādīti vairāki fotogrāfiju un glezniecības cikli, kas atspoguļoja latviešu izceļošanu uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Melnbaltās portretu fotogrāfijas no agrīnām kopienām Bostonā, Filadelfijā un Čikāgā atradās blakus mūsdienu mākslinieku darbiem, kuri dzīvo Merilendā. Kuratori uzsvēra pēctecību starp pirmo bēgļu vilni un viņu mazbērniem, kuri tagad vada korus un tautas deju kolektīvus Baltimoras piepilsētās.

Viena galerija bija veltīta iepriekšējo ASV latviešu dziesmu svētku vizuālajai atmiņai, apvienojot fotogrāfiju arhīvus, kas līdz šim netika rādīti kopā. Apmeklētāji varēja izsekot, kā mainījušies skatuves noformējumi, tautas tērpi un koru izvietojums kopš piecdesmitajiem gadiem.

Daudzi darbi tika papildināti ar kora mēģinājumu un tautas mūzikas audio ierakstiem, lai skatītājs vienlaikus klausītos skaņu ainavas, kas pavadīja redzamos portretus. Šāda maņu slāņošana padarīja izstādi par mūzikas programmas turpinājumu, nevis atsevišķu akadēmisku notikumu.

Dokumentālais kino par mantojumu un atmiņām

Kultūras centra kinoteātra zālē katru pēcpusdienu tika rādīta mainīga Latvijas dokumentālo filmu programma. Vairākas filmas stāstīja par latvietēm, kuras pēc Otrā pasaules kara nonāca bēgļu nometnēs un vēlāk atjaunoja savu kultūras dzīvi Amerikas pilsētās. Viņu liecības, filmētas mājīgā sadzīves vidē, veidoja līdzsvaru vakara koncertu iespaidīgajai ainavai.

Režisore Aija Bley un operators Kaspars Braže tikās ar skatītājiem publiskā sarunā, kas pulcēja pilnu zāli filmas veidotāju, studentu un svētku dalībnieku. Viņi diskutēja par atšķirību starp latviešu dokumentālisma tradīciju un padomju estētiku, kā arī par to, kā modernais Baltijas kino atgūst lirisku, novērošanas stilu.

Tiem, kuri nevarēja apmeklēt katru seansu, ieraksti un papildu materiāli tika arhivēti un pieejami svētku kanālos. Pilno dokumentālo seansu un diskusiju sarakstu kopā ar koncertu grafiku varēja pārskatīt svētku oficiālajā tīmekļa vietnē, kur bija arī transporta informācija un vietu plāni.

Fotogrāfijas un personiskie albumi

Īpaši emocionāla festivāla sadaļa bija veidota ap personīgo fotogrāfiju albumiem, ko ziedoja Latviešu amerikāņu ģimenes. Stikla vitrīnās atradās trauslas kāzu, kristību un kora tūrju fotogrāfijas ar roku rakstītiem parakstiem latviski un angliski. Daudzi paraksti aprakstīja ainas, kuru liecinieku vairs nav dzīvu, padarot albumus par kopīgu mutvārdu vēsturi.

Brīvprātīgie no vietējās latviešu kopienas palīdzēja gados vecākiem apmeklētājiem atrast savu vecāku un vecvecāku fotogrāfijas, nereti izraisot klusas asaras galerijā. Jaunākie apmeklētāji, kuri šos attēlus redzēja pirmo reizi, fotografēja albumus ar tālruņiem un uzdeva jautājumus par tradīcijām.

Izstāde ietvēra arī mūsdienu pasūtījuma darbus fotogrāfu Ilzes Vanagas un Reiņa Hofmaņa izpildījumā, kuri dokumentēja pašreizējās latviešu amerikāņu kopienas no Ņūanglijas līdz Klusā okeāna ziemeļrietumiem. Viņu lielformāta izdrukas atradās līdzās ziedotajiem albumiem, veidojot dialogu starp privāto atmiņu un mūsdienu portretismu.

Gaismas instalācijas un audiovizuālie darbi

Atsevišķs kultūras centra spārns tika pārveidots par eksperimentālu telpu gaismas instalācijām. Mākslinieki, strādājot ar projekcijām, LED masīviem un reaģējošiem sensoriem, radīja ieskaujošas vides, kurās apmeklētāji varēja ieiet un izpētīt. Viena instalācija kora ierakstus pārvērta mainīgos krāsu gaismas rakstos, kas pulsēja kopā ar dziedātāju elpu.

Tehniskā informācija par to, kā šādi sociāli atsaucīgi gaismas risinājumi tika izstrādāti un uzbūvēti, bija pieejama caur ITP Show žurnāla publikāciju, kas dokumentēja vairāku svētku pasūtījumu inženiertehniskās un mākslinieciskās izvēles. Apmeklētājiem, kurus interesēja tehnoloģiju un folkloras tradīciju krustpunkts, šī saite kalpoja par noderīgu ievadu notiekošajās radošajās sarunās.

Instalācijas tika pārprogrammētas nedēļas gaitā, tāpēc atkārtots apmeklējums citā dienā atklāja jaunas krāsu paletes un ritmus. Ģimenes ar bērniem šajā spārnā uzturējās ilgi, jo ieskaujošais formāts neprasīja iepriekšējas zināšanas par Latvijas vēsturi.

Kora sadarbības koncerts un tā atspulgs izstādēs

Viens no gaidītākajiem svētku notikumiem bija apvienotais kora koncerts, kas pulcēja dziedātājus no Latvijas un no latviešu amerikāņu kopienām visā Amerikas Savienotajās Valstīs. Sadarbība starp viesu koriem un tādiem saimnieku kolektīviem kā Vašingtonas latviešu koris un Ņujorkas Kokles koris tika godināta kā nozīmīgs pagrieziena punkts transatlantiskajā kultūras apmaiņā.

Fotogrāfi, kuri strādāja kopā ar kori, dokumentēja katru mēģinājumu un aizkulišu mirkli, radot darbu klāstu, kas tika izstādīts kultūras centrā uzreiz pēc koncerta. Izstāde fiksēja dziedātāju nogurumu, prieku un klusu koncentrēšanos, kuri bija atbraukuši no Rīgas, Liepājas un Cēsīm, lai uzstātos kopā ar amerikāņu kolēģiem.

Atsauksmes, publikas reakcijas un izvēlēti attēli no šī koncerta apkopoti sadarbības koncerta ieskatu sadaļā, kas sniedz kontekstu izstādē redzamajām fotogrāfijām un ietver intervijas ar diriģentiem no abām Atlantijas pusēm.

Filmas ģimenēm un jauniešiem

Rīta kinoprogramma bija veidota tieši bērniem un pusaudžiem, kuri svētkus apmeklēja kopā ar vecākiem un vecvecākiem. Animācijas īsfilmas pēc latviešu tautas pasakām, tostarp "Ežu un pelmeņu" adaptācijas un Imanta Ziedoņa stāsti, tika rādītas saulainā seansu zālē, kamēr vecāki blakus telpā piedalījās rīta mēģinājumos.

Dokumentāli īsfilmas par Latvijas dabu, Gaujas senleju un baltā stārķa migrāciju iepazīstināja jaunākos skatītājus ar ainavām, kuras viņi nekad nebija redzējuši. Skolotāji no latviešu papildskolām izmantoja šos seansus kā atspērienu punktu radošajām darbnīcām blakus telpās.

Jauniešu programmā bija arī filmēšanas laboratorija, kur pusaudži patstāvīgi veidoja īsfilmas par savu svētku pieredzi. Līdz pēdējai dienai šīs iesācēju filmas tika projicētas uz liela ekrāna galvenajā vestibilā, izpelnoties spontānus aplausus no garāmgājējiem.

Kā plānot apmeklējumu un izvēlēties notikumus

Tā kā vizuālā un kinematogrāfiskā programma pārklājās ar mēģinājumiem, koncertiem un kopienas pusdienām, rūpīgs grafiks palīdzēja apmeklētājiem izmantot laiku pilnībā. Lielākā daļa izstāžu atvērās stundu pirms pirmā dienas notikuma un palika pieejamas vēlā vakarā, nodrošinot elastību ap koncertu apmeklējumu.

Daži kinoseansi tika atkārtoti citās dienās, lai pielāgotos dalībniekiem, kuru svētku pienākumi turēja viņus koncertzālē. Brīvprātīgie kultūras centrā dalīja drukātus nedēļas grafikus un atbildēja uz jautājumiem par pieejamību, autostāvvietām un ēdināšanu apkaimē.

Īss pārskats par ieteicamo programmu palīdzēja jaunpienācējiem noteikt prioritātes:

• Apvienotais Latvijas un ASV kora sadarbības koncerts un tam veltītā fotogrāfiju izstāde
• Gaismas un skaņas instalāciju spārns, īpaši pēc saulrieta
• Dokumentālo filmu seansi pusdienlaikā
• Ģimenēm domātas animācijas īsfilmas brīvdienu rītos

Otrs ieteikumu kopums koncentrējas uz pieredzēm, kas piemērotas nesteidzīgākai apmeklējumam:

• Personīgo albumu ekspozīcijas kopā ar brīvprātīgo vadītām sarunām
• Klusas galerijas stundas agrā rītā, pirms ierodas mēģinājumu apmeklētāji
• Dokumentālistu paneļdiskusijas par mūsdienu Baltijas kino
• Vakara seansi, kas turpinās līdz svētku noslēguma naktij

Atgriežoties citā dienā, apmeklētāji bieži pamana, ka izstādes mainās — tiek piekārtas jaunas fotogrāfijas, filmas rotē un gaismas instalācijas reaģē uz apkārtējās svētku dzīves ritmiem. Tā kultūras centrs kļuva ne tikai par koncertu vietu, bet par telpu, kur latviešu mantojumu varēja redzēt, dzirdēt un pārrunāt paaudžu lokā, tālu pāri aizvērēja koru pēdējā loka lokam.