Kopā dziedot: kora mēģinājumu ieskats Čikāgā pirms Baltimoras svētkiem

Čikāgas Latviešu nama zālē, kuras logi vērsti uz pusdienlaika sauli, sapulcējušies vairāk nekā sešdesmit dziedātāji, iztaisnojuši muguras un atvēruši partitūras. Gaiss ir silts, bet ne tikai no temperatūras — to silda gaidīšana, koncentrēšanās un klusā pārliecība, ka katra nots pieder kopīgam stāstam. Kora mēģinājums sākas ar īsu klusuma brīdi, tad diriģenta žests, pirmais akords, un zāle atdzīvojas.

Šis ir viens no pēdējiem mēģinājumiem pirms došanās uz Baltimori, kur no 29. jūnija līdz 3. jūlijam notiks XIV Latviešu dziesmu un deju svētki Amerikas Savienotajās Valstīs. Svētki, kas ik piecus gadus pulcē latviešu izcelsmes cilvēkus no visas Ziemeļamerikas, šoreiz sola kļūt par īpaši plašu kultūras notikumu. Čikāgas koris ir viena no daudzajām kopām, kas gatavojas šim notikumam, un katrs dziedātājs līdzi ved savu balsi un līdzās tam — ģimenes stāstu un latviešu valodas nianses, kas pārmantotas no paaudzes paaudzē.

Daudzi no klātesošajiem dzimuši jau Amerikā un latviski runā vien svētku reizēs, taču dziesma viņiem ir tā pati — Imanta Kokara, Mārtiņa Brauna un citu autoru darbi, kas skanējuši vēl pirms viņu dzimšanas. Šajā mēģinājumā vecākā paaudze ar maigām, pārbaudītām balsīm vada jaunākos, kuri vēl tikai mācās sajust katras frāzes elpu. Šī saspēle starp pieredzi un svaigumu veido svētku skanējumu, kas vēlāk atskanēs Baltimoras arēnā.

Nākamnedēļ autobuss ar čikāgiešiem dosies austrumu virzienā, lai pievienotos tūkstošiem citu dalībnieku no Filadelfijas, Bostonas, Ņujorkas un Losandželosas. Līdz tam atlikušas vēl dažas tikšanās reizes, kurās tiks pulētas nianses un atkārtotas ievadfrāzes. Kopā dziedot top arī tā saikne, ko nevar izmērīt ne ar kādu metrisko sistēmu.

Mēģinājumu zāle un tās gars

Zāle, kurā notiek mēģinājums, ir pieticīga, bet tai piemīt savs laika gars. Sienas rotā gleznas ar Latvijas ainavām, uz palodzes stāv neliels karodziņš un izdzeltenis buklets no 1983. gada svētkiem. Dziedātāji sēž aplī, lai labāk sadzirdētu viens otru, un diriģents Andris Jansons atrodas pašā centrā. Viņa žesti ir skaidri, bet maigi — tāda cilvēka žesti, kurš zina, ka skaņa top no klausīšanās, nevis no spausta.

Skaņas balanss ir viens no svarīgākajiem uzdevumiem. Soprāniem reizēm jāatslābina balss, lai ļautu altiem dzirdēt savu līniju, bet basiem jāpaliek stingriem kā pamats, uz kura viss balstās. Šādi smalkumi tiek pārbaudīti atkal un atkal, līdz dziesma sāk elpot pati no sevis. Pat telpas akustika kalpo par mācību — katra neprecīza frāze atbalsojas un atgādina, cik svarīgi ir klausīties. Pēc mēģinājuma dziedātāji dalās personīgos stāstos par vecmāmiņām, tēviem un bērniem, kas veido kopīgo gaisotni pirms došanās uz Baltimoru.

Svētku repertuāra daudzveidība

Šī gada svētku repertuārs atspoguļo gan latviešu komponistu klasiku, gan mūsdienu skaņražus. Programmā iekļauti garīgās mūzikas darbi, tautasdziesmu apdares un lielas dramatiskas kora partijas, kas prasa precizitāti un lielu emocionālo iedziļināšanos. Diriģents pirms katras nodarbības atgādina, ka svētku dziesma ir kolektīvs darbs, kurā katra balss ir tikpat svarīga kā nākamā.

Sagatavošanās sākās jau pirms vairāk nekā gada. Kopš tā laika kora dalībnieki mājās vingrinājušies individuāli, klausījušies ierakstus un apmainījušies ar padomiem sociālajos tīklos. Šī digitālā saikne ir kaut kas jauns salīdzinājumā ar iepriekšējiem svētkiem — tagad var dzirdēt, kā skan cits koris no citas pilsētas. Lai labāk izprastu repertuāra izvēli un diriģenta redzējumu, var iepazīties ar detalizētu intervija-ar-virsdirigentu-andri-jansoni-par-svetku-repertuaru-overview, kurā atklāti gan mākslinieciskie lēmumi, gan personīgie pārdzīvojumi par gaidāmo notikumu.

Programmas galvenās sastāvdaļas:

• Tautasdziesmu apdares ar tradicionāliem un moderniem harmonizējumiem
• Garīgā mūzika ar kora un instrumentālo pavadījumu
• Laikmetīgi latviešu komponistu jaundarbi
• Kopīgais noslēguma skaņdarbs visiem svētku dalībniekiem

Dziedātāju balsis un personīgie stāsti

Starp Čikāgas kora dalībniekiem ir gan pensionēti inženieri, gan jauni studenti, gan māmiņas ar maziem bērniem. Katrs no viņiem atšķirīgi nonācis līdz korim — viens pēc drauga uzaicinājuma, cits pēc koncerta apmeklējuma, vēl kāds pēc bērnu deju nodarbībām. Šī daudzveidība padara skanējumu īpašu, jo katrs ienes savu dzīves pieredzi un attieksmi pret dziesmu.

Viena no vecākajām dalībniecēm, septiņdesmit trīs gadus vecā Lilija, stāsta, ka viņa dziedājusi kopš bērnības Rīgā un nekad nav palaidusi nevienu Latvijas svētku Amerikā. Viņas balss ir maiga, bet stingra, un viņa labprāt palīdz jaunākajām kolēģēm atrast pareizo elpošanas ritmu. Tikmēr divdesmit četrus gadus vecais Markuss, kurš uzaudzis angļu valodā, atzīst, ka pirms gada vēl nezināja nevienu latviešu vārdu, bet tagad brīvi pārzina vairākas dziesmu partijas un lepojas ar savu progresu. Šādi stāsti kļūst par emocionālo tiltu starp paaudzēm un palīdz sajust, ka svētki ir kas vairāk nekā tikai mūzikas tehnika.

Sagatavošanās ceļojumam uz Baltimoru

Praktiskā puse — biļešu rezervācija, autobusa grafiks, naktsmājas pie radiem un draugiem — aizņem gandrīz tikpat daudz laika kā pats mēģinājums. Daudzi koristi dodas kopā ar ģimenēm, un Baltimora svētku nedēļā kļūst par īslaicīgu latviešu ciematu, kurā uz ielām dzird latvisku valodu un bērni skrien ar tautasdziesmu tekstiem rokās.

Čikāgas grupa plāno ierasties Baltimorā dienu pirms oficiālās atklāšanas, lai piedalītos ģenerālmēģinājumā un iepazītos ar pārējiem koriem. Šis brīdis parasti ir ļoti emocionāls — pirmoreiz dzirdēt vairāku simtu balsu kopīgo skanējumu ir pārdzīvojums, ko daudzi atceras vēl gadiem. Daži organizatori pirms došanās iesaka iepazīties ar bieži uzdotajiem jautājumiem, lai labāk orientētos svētku programmā.

Ceļojumam līdzi noder vairākas lietas:

• Partitūras ar personīgām piezīmēm un atzīmēm
• Ērts apģērbs gan mēģinājumiem, gan koncertiem
• Neliels latviešu karodziņš vai suvenīrs no mājām
• Kontaktinformācija ar citu koru biedriem un radiem Baltimorā

Līdzi ved arī pacietību, labu garastāvokli un gatavību dalīties ar savu stāstu — svētki ir arī sociāls notikums ar vakariņām, tikšanām pie kafijas tases un atmiņu stāstiem par iepriekšējiem salidojumiem.

Kopienas nozīme un latviskā identitāte

Daudziem latviešiem Amerikā dziesmu svētki ir viens no retajiem brīžiem, kad latvietība kļūst redzama kā dzīva, elpojoša prakse, ne vien kā valoda dokumentos vai izcelsme pases ailītē. Koris šajā kontekstā ir plašāka kopiena nekā mākslinieciskā vienība — tā rūpējas par saviem locekļiem, atbalsta grūtībās un svin panākumus.

Čikāgas koris regulāri sadarbojas ar vietējo Latviešu skolu, kurā bērni mācās valodu un iepazīst tradīcijas. Daži no kora dalībniekiem ir tieši šīs skolas absolventi, un viņi labprāt atgriežas, lai palīdzētu nākamajai paaudzei. Šāda saikne nodrošina, ka svētku tradīcija kļūst par dzīvu kultūras mantojumu. Identitāte šeit izpaužas konkrētās darbībās — izvēlēties dziedāt latviski, atvēlēt laiku mēģinājumiem, braukt vairākus tūkstošus kilometru uz vienu nedēļu. Katra šāda izvēle ir apliecinājums tam, ka latvietība Amerikā joprojām ir dzīva un mainīga.

Gaidot Baltimoru un svētku sākumu

Atlikušās dienas līdz izbraukšanai paiet intensīvi. Katru vakaru kāds no dziedātājiem atsūta īsziņu grupā ar vārdiem "Gatavi?" un saņem desmitiem atbilžu. Šādas komunikācijas palīdz noturēt fokusu un uzturēt cerību, ka kopīgais darbs vainagosies ar skaistu skanējumu Baltimorā.

Mēģinājumu grafiks kļūst blīvāks — reizi nedēļā tagad pārvēršas divās un dažreiz trijās reizēs. Tiek pieaicināti arī jaunāko paaudžu kori, lai jau laikus sajustu svētku kopējo skanējumu. Daži diriģenti piedāvā atvērtus mēģinājumus, kur citi interesenti var nākt paklausīties un gūt iespaidu par gaidāmo. Pati Baltimora jau ir sākusi gatavoties — ielas rotā latviešu karogi, vietējie restorāni piedāvā īpašus ēdienus.

Tie, kas jau piedalījušies iepriekšējos svētkos, zina, ka pēc atgriešanās mājās sākas gaidīšana uz nākamo reizi. Šajā laikā noder arī svētku atmiņu lapa, kur var pārskatīt iepriekšējo gadu iespaidus, fotogrāfijas un video. Šādas atmiņas kalpo par tiltu starp paaudzēm un palīdz jaunajiem dalībniekiem sajust, ka viņi kļūst par daļu no ilgstoša latviešu kultūras stāsta Amerikā.